Dvietes skola 1950. gados

50. gadi Dvietes septiņgadīgajā skolā ienesa stabilitāti, kā vēsta 1950. gada “Skolotāju avīze” ar rakstu “Velte skolu jaunatnei: saistības par godu Padomju Latvijas 10. gadadienai izpildītas”, pilnīgi sagatavotas jaunajam mācību gadam vairākas skolas Ilūkstes rajonā, to skaitā Lašu, Dvietes, Bebrenes. Visām skolām piegādāta malka un kūdra (1). No 1950.–1952. gadam skolu vada direktore Valērija Liepa (arī latviešu valodas skolotāja), tad gadu Veronika Rudāne (pasniedza dziedāšanu, svešvalodas) un no 1953. gada jaunā mācību gada skolas vadību pārņem Pēteris Zemlickis (aritmētika, fizika), nostrādājot šajā amatā līdz pat 1960. gada mācību gada noslēgumam.

Pēc pieejamās informācijas 50. gados Dvietes skolā pasniedza šādi skolotāji – Galina Čuriška (dabaszinības, ģeogrāfija, ķīmija), Helēna Rudāne (vēsture, konstitūcija, latviešu val., dziedāšana), Broņislava Ruža (visus priekšmetus 1.–3.klasei), Genoveva Purple (aritmētika, fiziskā kultūra, svešvalodas, zīmēšana), Staņislava Kondrate (krievu val., dziedāšana), Vanda Samsone (latviešu val., aritmētika, zīmēšana, fiziskā kultūra), Agnese Ruļuka (latviešu val.), Viktorija Ķibiņa (latviešu val., aritmētika, algebra, ģeometrija, fizika), Veronika Sjakste, Imants Daugavietis, Ludmila Rimjāne, Inta Salna, sk. Valpētere, sk. Tjarve. Vidēji mācību gadā skolā strādā 11 skolotāji.

1951./1952. mācību gadā skolā mācījās 133 skolēni, 1952./1953. gadā – 118, 1953./1954. gadā – 124, nākamajā mācību gadā skolēnu skaits strauji pieaug – 1954./1955. – skolā mācās jau 160 bērni, bet 1955./1956. skaits samazinās – kopumā 136 skolēni, 1956./1957. – nav zināms skolēnu skaits, 1957./1958. – 126, 1958./1959. – 118, 1959. gadā nav zināms, cik skolēnu uzsāk mācības.

50. gados skolai piekļaujošās ēkas bija internāts (ķieģeļu ēka), skolotāju dzīvojamā māja, kurā bija arī internāts (ķieģeļu ēka), jaunuzcelta skolotāju dzīvojamā ēka (koka ēka) un šķūnis. Pie skolas ir izveidots mācību izmēģinājuma lauciņš, kas katru gadu palielināts, kā arī ir izveidots sakņu dārzs un sējumi. Skolā pieejams arī telefons un radio. Katru gadu tiek iegādāti arī dažādi mūzikas instrumenti, sākotnēji klavieres, pēc tam patafons, dažādi pūšamie instrumenti. Regulāri tiek papildināts arī bibliotēkas fonds, no 600 eksemplāriem 50. gadu sākumā līdz 1100 eksemplāriem 50. gadu beigās. Tiek abonēti arī laikraksti un žurnāli, piemēram, “Cīņa”, “Padomju Jaunatne”, “Skolotāju avīze”, “Pionieris”, “Literatūra un māksla” u. c. Internātā vidēji dzīvo no 18 līdz 26 bērni. 1957. gadā skola tiek aprīkota ar elektrību, līdz tam tika izmantota petroleja.

Pēc valsts okupācijas 50. gados veidojas smagnēja izglītības sistēma, kur bērniem ne tikai jāiegūst pamatzināšanas, bet aktīvi jāpiedalās arī dažādās talkās, palīdzot kolhoziem ar dārzeņu novākšanu no lielajiem laukiem. Kā vēsta dažādi rakstiņi avīzē “Pionieris”, “Padomju Jaunatne” Dvietes skolas skolēni aktīvi dodas palīgos, piemēram, 1951. gadā skolotāji un skolēni dodas uz kolhozu “Padomju Daugava” novākt cukurbietes, vienā dienā novācot un notīrot 3,5 ha. Jo cītīgi strādājuši pionieri Ā. Venene un J. Liepa (2). 1954. gadā trešā pulciņa pionieri uz kolhozu devās stādīt topinambūrus, taisnās rindās tika salikti lielie bumbuļi, vislabāk strādāja Sofija Zviedrāne un Juris Malaševskis (3). 1955. gadā skolēni pulcējās Mežu dienās. Kopā ar skolotājiem savas skolas apkārtnē un Mičurina vārdā nosauktā kolhoza teritorijā viņi iestādīja 160 kociņus (4). 1958. gadā skolēni devās siena talkā, kuru pavadīja tumši mākoņi, tāpēc vajadzēja strādāt jo naski. Čaklākās talcinieces bija Konstance Jermaloviča, Rita Idasa, Regina Ostrovska, Janīna Zemļicka, arī puiši neatpaliek – Imants Andersons, Marjans Zemļickis (5).

Skolēni ir zinātkāri, darbojoties dabā, īpaša interese aug arī par dabas procesiem, tādēļ tiek organizētas arī mācības ārpus skolas, piemēram, 1951. gadā skolēni dodas ekskursija uz kolhozu “Padomju Latvija” Mičurina laboratoriju. Tā ir tikšanās ar mūsu dvietieti, dārzkopības biedru Paulu Sukatnieku. Viņš iepazīstina bērnus ar vīnogu, meloņu, arbūzu, tompinambūru un citu dienvidaugu audzēšanu (6).

Iegūtās zināšanas, darbs, pacietība un mācīšanās prieks labākos skolēnus arī atalgo. Tā 1951. gadā par teicamām sekmēm mācībās, skolu beidzot, Kazimirs Lapoška tiek apbalvots ar uzslavas rakstu (7).

Būsim priecīgi, ja sniegsiet jaunu informāciju par skolas dzīvi, skolotājiem, skolēniem no šī laika perioda. Kā arī būsim pateicīgi, ja nodosiet fotogrāfijas, to kopijas kopējam arhīvam.